Pašlaik SIA «Kronis» Bauskas novadā konservē gurķus. Tos liek triju litru burkās un 0,9 litru tilpuma burkās – ar nosaukumiem «Zemgales» un «Kaucmindes», kam atšķiras recepte. Šos dārzeņus sāla arī mucās kā izejvielu uzņēmumā ražotām zupām, paskaidroja ražotnē.
Uzņēmumā “Kronis” šomēnes smaržo pēc marinādes un dillēm. Foto – Ivars Bogdanovs
Gurķus piegādājot audzētāji gan Bauskas novadā, gan no Lietuvas. «Gurķu cena maz cēlusies, palikusi teju tajā pašā līmenī. Plānots šosezon pārstrādāt ap 120 tonnas gurķu, pašlaik iepirkta trešā daļa. Visu augustu turpināsim pārstrādi,» stāsta uzņēmuma vadītājs Aivars Svarenieks.
«Galvenais akcents mūsu ražošanā ir zupas mīkstajā iepakojumā, kam apjoms ir palielināts, savukārt zupām burkās tas palicis nemainīgs. Stikla burkas pašlaik ir deficīts. Lai arī par dubultu cenu, bet burkas mums izdevās iepriekš nopirkt no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas. Savukārt par ražošanai nepieciešamo gāzi februārī mums beidzās ilgtermiņa līgums, tagad ir īstermiņa līgumi. Par gāzi arī ir lielākais uztraukums, lai tā būtu, jo mums viss ir uz gāzes – nekādi citādi mums nav iespējams saražot tvaiku. Pašlaik uz trim mēnešiem – līdz oktobrim – noslēgts līgums. Četrreiz dārgāka gāzes cena, arī elektrība nenoliedzami sadārdzina produkciju,» skaidro pārtikas ražotājas SIA «Kronis» vadītājs.
A.Svarenieks, par situāciju runājot, neslēpj, ka tomēr kā armijas produkcijas – pamatēdiena mīkstajā iepakojumā, kura recepte izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, – ražotājs cerot, ka «Kroni» iekļaus aizsargājamu uzņēmumu statusā un nenāksies pārtraukt darbu.
Vispirms gurķi tiek kārtīgi ar birstēm mazgāti. Foto – Ivars Bogdanovs.
Kopā ar Lāsmu Pinti, ražošanas vadītāju, «Bauskas Dzīve» iegriezās cehā. Nekļūdīgi virzienu norādīja diļļu un marinādes smarža, kā arī tehnikas darbošanās rūkoņa. Vispirms dārzeņus nomazgā mašīnā ar birstēm, ja tie stipri netīri, tad ūdens tiek mainīts un process atkārtots līdz ideālai tīrībai. Pa lenti gurķi virzās pie strādniecēm, kas tos pilda burkās pie garšvielām un dillēm. Tās pastāvīgi piegādā vietējie zemnieki. Katrā burkā ir jābūt noteiktam svaram, pieredzējušās darbinieces to jau nekļūdīgi izjūtot, bet dienas laikā laborante to arī vairākas reizes pārbauda, stāsta L. Pinte. Tad tiek virsū uzlieta karsta marināde, mašīna aizvāko burkas, un tie tiek pasterizēti 90 grādu temperatūrā.
Maiņā strādājot no desmit līdz 18 cilvēkiem, atkarībā, cik gurķu jāpārstrādā konkrētajā dienā. Pārsvarā ir pastāvīgie darbinieki, jauni nākot klāt, kad kāds aiziet pelnītā atpūtā.
Vairāk lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā 12. augustā.
