Lai paustu savu nostāju pret situāciju nozarē, pirmdienas, 24. aprīļa, rītā uz protesta gājienu Rīgā ar deviņpadsmitvietīgu busiņu devās pulciņš skolotāju no Vecumnieku vidusskolas; viņiem pievienojās arī pedagoģe no kaimiņu ciema – Misas pamatskolas.
Agnese Briede, kura strādā ar pirmsskolas audzēkņiem Vecumniekos, «Bauskas Dzīvei» pauda, ka «īsti nav ticības, ka izdosies ko panākt», bet skolotājai bija svarīgi parādīt savu attieksmi. «Daudz laika un enerģijas prasa gatavošanās darbam un būšana kopā ar bērniem, bet ja vēl nemitīgi jādomā un jānervozē, kā savilkt galus, kam šomēnes tērēt un no kā ģimenei atteikties, kāda gan pedagogam var būt motivācija strādāt!» viņa sacīja.
Misas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Dale Oškalne uzskata, ka nevajag nolaist rokas un pakļauties valdībai. «Mums vajag un mēs varam ar savu spēku un skolotāja gudrību rīkoties tā, kā pienākas,» apņēmības pilna ir pedagoģe, «ja tagad nespēsim par sevi iestāties, kas zina, kā būs rīt un parīt. Šorīt intervijā Vanagas kundze (Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja – red.) teica, ka valdības steigā pieņemtie dokumenti gaidīto darba samaksas paaugstinājumu un slodzes sabalansēšanu neparedz. Deviņi centi par stundu pirms nodokļu nomaksas – vai tas ir nopietni! Kā tad domā skolai piesaistīt jaunus pedagogus?» Ja skolotājam dienā jānovada sešas septiņas mācību stundas, kam iepriekšējā vakarā jāgatavojas, un vēl jāatlicina laiks burtnīcu labošanai, iekļauties paredzētajā stundu skaitā nemaz neesot iespējams. Pedagogi izskaitļojuši, ka vienas burtnīcas atvēršanai tad varot veltīt vien četras piecas sekundes.
D. Oškalne uzskata, ka skolotājam par pilnas slodzes darbu pēc nodokļu nomaksas vajadzētu saņemt vismaz 1400 – 1500 eiro mēnesī. Lietuvā un Igaunijā algas ir lielākas par 1000 eiro un tur skolotājiem nevajag skriet pa trim četrām skolām, lai «savāktu» slodzi, bet Latvijā, piemēram, vēstures, ģeogrāfijas un citu priekšmetu pasniedzēji ir gaužām neapskaužamā situācijā. «Tā nevar turpināties, kā ir tagad. Sāk zust cilvēciskais faktors, uzticēšanās sistēmai,» vērtē skolotāja no Misas, «bēdīgi, ja mums jāstrādā siltumnīcās vai jāiet pie kāda ravēt, lai papildus ko nopelnītu, piemēram, savu bērnu izskološanai.»
Vita Vēvere, pirmsskolas skolotāja, atzina, ka beidzot ir «sakustināts nākamais līmenis», taču īstas ticības tomēr neesot, ka izglītības darbinieku aktivitātēm būs cerētais rezultāts. «Ja visa izglītības sistēma tiek salīdzināta ar lidojumu, kur liela nozīme ir foršam pacēlumam pirmsskolā, kas garantē, ka arī, ceļoties augstāk, būs labi, tad šādos apstākļos nekas labs nav sagaidāms, jo mums jau uz zemes ir gaisa bedres,» situāciju raksturo pedagoģe.
Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, ar kādu saukli šodien ielās izies Vecumnieku pagasta skolotāji, streika dalībnieces visas kā viena sacīja – par cieņpilnu attieksmi, par cilvēcīgu attieksmi. Baiba Gerdiņa, Vecumnieku vidusskolas arodbiedrības priekšsēdētāja un pirmsskolas pedagoģe, sacīja, ka tieši to skolotāji gribētu sagaidīt. «Ne vienmēr svarīgākais ir nauda. Mēs vēlamies cieņpilnu attieksmi un sava darba novērtējumu; reizēm arī no sirds pateikts paldies ir daudz kā vērts, nevis tikai nopēlums – ko neesam izdarījuši,» atzīmē B. Gerdiņa, «gribas, lai tiek sadzirdēti tieši «mazie skolotāji» – pirmsskolas, sākumskolas un pamatskolas pedagogi, kuriem īsti nav, kur izvērsties, kā tas iespējams, piemēram, augstskolu lektoriem. Viņi var pasniegt vairākās izglītības iestādēs, bet mums nav, kur aizbraukt un «savākt» naudu savam atalgojumam.»
Pedagogus sarūgtinājusi arī Bauskas novada domes attieksme, proti, visiem pašvaldības iestāžu darbiniekiem atvaļinājuma piemaksa tika saglabāta, bet izglītības iestādēs strādājošajiem šo pabalstu un papildu dienas par stāžu «noņēma», jo «naudas nav» un «jūs jau tāpat daudz pelnāt». Ja, piedzīvojot «grūtus laikus», jātaupa, kādai grupai vienmēr būšot sāpīgi, skaidrots pašvaldībā, un šoreiz pāri nodarīts skolotājiem.
