Bauskas novadu ceturtdien, 12. oktobrī, apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kas piedalījās arī Zemgales reģiona diskusijā par ideju apmaiņu pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumos.
Vizītes sākumā ministre tikās ar Bauskas novada pašvaldības pārstāvjiem un noslēgumā apmeklēja Bauskas Valsts ģimnāziju, kur notika tikšanās ar pedagogiem un skolēniem.
Tikšanās laikā ar pašvaldības pārstāvjiem tika pārrunātas aktualitātes izglītības nozarē, tās attīstība un kvalitāte novadā skolu tīkla reformas kontekstā. Bauskas novada pašvaldības vadība interesējās par Zālītes pamatskolas un Pamūšas pamatskolas nākotni. Ir zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno veikt speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Bauskas novada pašvaldība izskata iespēju apvienot Zālītes pamatskolu un Pamūšas pamatskolu, taču, vērtējot šī brīža situāciju un valsts piedāvāto finansiālo atbalstu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai, ir skaidrs, ka šāds plāns pie esošajiem nosacījumiem nav īstenojams.
Tāpat pašvaldība interesējās par Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības nākotni un iekļaušanos Bauskas novada kopējā izglītības ekosistēmā. Gan par speciālās izglītības iestādēm, gan par tehnikumu sarunas ar ministriju būs jāturpina, norādīja pašvaldībā.
Ministre piedalījās arī diskusijā Bērnu un jauniešu centra Dzeltenajā mājā, kur viena no diskusijas iniciatīvas autorēm bija Latvijas Universitāte (LU), un attiecīgi iesaistīts bija arī LU Bauskas filiāles personāls.
Latvijas Universitāte sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju Latvijas reģionos sāk rīkot diskusiju ciklu, lai kopā ar pašvaldību, izglītības pārvalžu un reģiona skolu vadītājiem analizētu pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumus. Bauskā vakar notika pirmā diskusija šajā ciklā.
LU padomes locekle Mārīte Seile demonstrēja statistiku, kas iegūta Lielbritānijā, uzsverot, ka līdzīgas problēmas ir raksturīgas visām Eiropas valstīm – pēc pieciem gadiem skolās paliek nedaudz vairāk par pusi jauno pedagogu, kas sāka darbu. Savukārt citi dati uzrādīja, ka Latvijā problēma varētu būt vēl lielāka. LU rektors Indriķis Muižnieks informēja par to, cik daudz jauniešu no Zemgales reģiona novadiem studē pedagoģiju – no Bauskas novada tie ir 95 studenti, kas ir mazāk nekā Jelgavas un Ogres novadā, bet vairāk nekā citos. Citu novadu pārstāvji atzina, ka studējošo skaits aptuveni atbilst tam, cik daudz ir skolotāju vakanču novados, bet vakanču skaits nemazinās. Tas nozīmē, ka jaunie skolotāji savā darbā nepaliek.
Linda Daniela, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, norādīja, ka tie jaunieši, kas sāk studijas pedagoģijā, zināšanu jomā ir tikpat labi kā pārējās fakultātēs. «Nevar teikt, ka mēs pieņemam tos, kas citur paliek pāri,» uzsvēra L. Daniela.
Raksturojot situāciju, M. Seile atklāja, ka daudzi no studentiem, kas mācās par pedagogiem, aiziet tālāk strādāt uz citām darbavietām, nevis uz skolām. Savukārt Jelgavas novada pārstāve sacīja, ka pēc tam, kad jaunie skolotāji ierodas skolās, viņi ir jāsūta uz speciālās izglītības kursiem, jo jaunieši nav gatavi strādāt ar īpašiem bērniem, kas ir citās izglītības programmās. Sanāk, ka topošos skolotājus labi apmāca kādā no specializācijām (matemātikā, bioloģijā utt.), bet vāji – pedagoģijas jomā.
Savukārt tas nozīmē, ka jaunie skolotāji pamet skolas, aiziet strādāt citās profesijās, vakances «nenosedzas» un LU, tāpat kā līdz šim, ir nepieciešams īstenot lielu skaitu valsts apmaksātu pedagogu apmācību, lai it kā šīs vakances aizpildītu. Turklāt M. Seile atzina, ka pašlaik ar visu atbalstu ir ļoti mazs skaits skolotāju prioritārajās nozarēs – fizikā mācās četri topošie pedagogi, bioloģijā nedaudz vairāk, arī citās eksaktajās jomās skolotāju skaits pieaug ļoti maz.
LU rektors Indriķis Muižnieks iezīmēja to, kā LU izskatās uz pasaules fona dažādās zinātņu jomās. Izrādās, izglītības jomā Latvija ir novērtēta zemāk nekā citas nozares Latvijā – vēl zemāk ir tikai sociālā joma.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija uzreiz aktualizēja tēmas par papildu apmācību pedagogiem – programmas un kursi ir tas, ko gatavo ministrija un par ko saņem atalgojumu ministrijas pārstāvji un darbinieki.
«Politiski ir mērķis uzlabot izglītības kvalitāti, un instruments šeit ir strādāt ar skolotāju sagatavotību un atalgojumu. Daļai skolotāju pietrūkst prasmju un zināšanu bērniem iedot vajadzīgās lietas. Mani uztrauc tas, kādā veidā nodrošinām profesionālo pilnveidi, – vai būtu jāveido kāda izglītības sertifikācijas sistēma profesionālās pilnveides sniegšanas kursiem? Kas būtu jāmaina skolotāju sagatavošanas blokā?» vaicāja ministre A. Čakša, uzsverot, ka ministrija strādā pie papildu kursu organizēšanas un ieviešanas pedagogu profesionālajai pilnveidei.
Pašvaldību pārstāvji sacīja, ka problēma ir arī ar mācību iestāžu direktoriem. Kā to pāris vārdos formulēja M. Seile: «Sliktu direktoru nevar atlaist.» Ķekavas novada domes deputāts Andris Vītols norādīja, ka nav tādu sviru, lai direktoru varētu ietekmēt, lai novērstu mobingu skolās un ieviestu jaunākas, progresīvākas metodes. Atbildot uz to, A. Čakša nevis atzina, ka jādomā par sistēmas maiņu, bet gan norādīja, ka ir iecerēta izglītības programma. «Pietrūkst skolu direktoru izglītības programmas. Jāsagatavo skolu vadības sistēmas izglītība,» pauda ministre.
Uz šī fona izrādījās, ka reālā cīņa par skolotāju prestižu, noturēšanu skolā un atbalstu ir palikusi uz pašvaldību pleciem. «Zvanīja skolu direktori un teica, ka pašvaldības nezina, kas skolās notiek,» teica M. Seile.
Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Juris Žilko uzsvēra, ka primāri pašvaldībai it kā jāizdara ir tikai tas, kas noteikts Pašvaldību likumā, – gādāt par izglītības iestāžu nodrošinājumu. Tomēr Ķekavas pašvaldība ir gājusi daudz tālāk, lai piesaistītu skolā jaunos pedagogus, atbalstītu esošos un rūpētos par pedagogu prestižu. Pašvaldība piedāvā stipendijas pedagoģijas studentiem, dzīvesvietas nodrošināšanu, finansiālu atbalstu, veselības apdrošināšanu, papildatvaļinājuma dienas, kompensācijas redzes korekcijas līdzekļiem, kā arī ir aktivitātes pedagoģijas profesijas prestiža celšanai – rīko pasākumus «Gada skolotājs» un piešķir naudas balvas par skolēnu sasniegumiem.
Neskatoties uz to, Ķekavas novada skolās vienalga ir daudz pedagogu vakanču, un J. Žilko piedāvāja vēl virkni risinājumu, kā Izglītības un zinātnes ministrija un valdība, ne tikai pašvaldības, varētu rūpēties par izglītības jomu un pedagogiem.
Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajā jomā Guntis Safronovičs norādīja, ka uztrauc izglītības saturs – nav normāli, ka vecākiem regulāri jāpalīdz bērniem izpildīt mājas darbus. Turklāt darbs skolās notiek ļoti saspringtos apstākļos: «Aizvien vairāk sastopamies ar gadījumiem, kad bērnu problēmas ir jāizskata starpinstitucionālās sanāksmēs, kad skola netiek galā. Personālam beidzot skolās nauda ir, bet speciālistu nav.» Gan viņš, gan citi norādīja, ka savulaik likvidēja sociālā pedagoga profesiju, un tas tagad esot ļoti jūtams.
«Veicām pašvaldību aptauju – tas, ko piedāvā Ķekava, ir vismaz divās trešdaļās pašvaldību. Gribu akcentēt to, kā pedagogs jūtas skolā. Mentori ir tikai 29 pašvaldībās,» pauda Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jomā. No zāles izskanēja viedokļi tieši par jauno skolotāju atbalstu – skolās ir mobings ne tikai no bērnu, bet arī no vecāku, kolēģu un izglītības iestādes puses. «Cik lielā mērā jābūt mazohistam, lai pēc tam gribētu strādāt skolā?» vaicāja pedagogs no zāles.
Nedz IZM, nedz LU nesolīja nekādas pārmaiņas politikā, kas gandrīz nav mainījusies pēdējos 20 gados, kas nozīmē, ka arī pedagogu «glābšana» nonāk pašvaldības budžeta un iniciatīvu iespēju lokā.
