Sestdien, 30. septembrī, no pulksten 12 līdz 15 atpūtas kompleksa «Miķelis» muzejs aicina uz 45 pastāvēšanas gadu svinībām. Pirms gandrīz pusgadsimta muzeja lauku sētas pirmās ēkas – dzīvojamā māja, klēts un rija – vēra durvis apmeklētājiem.
Droši vien nebūs daudz tādu baušķenieku, kas kaut reizi nebūs bijuši šajā muzejā. Nu ir lielisks iemesls tur atkal atgriezties. Svinībās, uz kurām īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem, būs iespēja bez maksas izstaigāt lauku sētu, apskatīt iespaidīgo seno spēkratu kolekciju un salīdzināt traktorvectētiņus ar jauno lauksaimniecības tehnikas paaudzi.
«Jubilejā akcentēsim gan amatprasmes, gan dabas klātbūtni,» tā pasākuma ieceri raksturo atpūtas kompleksa «Miķelis» muzejpedagoģe un tūrisma organizatore Sanita Behmane-Baibakova. Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadībā varēs izgatavot putnu barotavu, kopā ar institūta «Bior» pārstāvjiem izpētīt, kas dzīvo netālajā Mūsas upē. Tāpat varēs tikties ar pūkainu garaušu bariņu, apmeklēt Dabas aizsardzības pārvaldes mobilo dabas klasi, pūst burbuļus un izklaidējoši izzinoši pavadīt brīvdienu.
Saglabāt senču mantojumu
Atskatoties uz muzeja veidošanās vēsturi, noteikti jāpiemin kolhoza «Uzvara» ilggadējais priekšsēdētājs Ivars Jansons. Tieši viņš 20. gadsimta 70. gados, kad daudzviet laukos senās saimniecības tika bez žēlastības upurētas lauksaimniecībā izmantojamo platību palielināšanai un meliorēšanai, rosināja nākamajām paaudzēm saglabāt kaut nelielu daļu senču mantojuma. Lai ir vieta, kur paskatīties, kā kādreiz bija, – aptuveni tāda bija I. Jansona iecere.
Viņa iniciatīva no nojaukšanas pasargāja vienu no netālā Brūklāju ciema, kura toreizējā atrašanās vieta redzama no muzeja lauku sētas pagalma, dzīvojamajām mājām. Ēka tika rūpīgi uzmērīta, katra būvdetaļa fiksēta fotogrāfijā, zīmēts projekts, tad pārvesta un no jauna uzbūvēta pašreizējā muzeja teritorijā. Gadu pēc dzīvojamās mājas uz muzeja teritoriju, kura tolaik izvēlēta, jo šai vietā senāk bijušas mājas, vēl saglabājies augļu dārzs un upes krasts, lauksaimniecībai grūti apstrādājams, tika pārvesta arī rija.
70. gados dzima ideja arī par muzeja izveidošanu. Kolhoza priekšsēdētājs paredzējis, ka tā būs viena no retajām vietām, kur būs skatāms, kā mūsu priekšteči dzīvojuši. Par muzeja vadītāju pieaicināts jauns un enerģisks vēsturnieks Māris Bērziņš, kurš no 1972. gada bija vadījis Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju. Sākotnēji iecere bija veidot to kā Bauskas muzeja filiāli, tomēr līdz pat Padomju Savienības sabrukumam tas tā arī palika kā pirmais un vienīgais kolhoza muzejs Latvijā.
Laika gaitā Vimbu mājai un rijai pievienojās vēl citas senās ēkas – otra klēts kopā ar ratnīcu, kūts ar šķūni, tika uzcelta pirtiņa un smēde. Ēkas tika atvestas no dažādām Bauskas apkārtnes vietām. Sadzīves priekšmeti nākuši no nojauktajām ēkām kolhozā, daļu atnesuši arī iedzīvotāji, tāpēc etnogrāfiskas lietas muzejā mijās ar padomju laiku sadzīves atribūtiem. Muzejam tolaik esot bijis jāparāda, kā dzīvojuši kolhoznieki, kāda bijusi viņu sadzīve un amatprasmes. Pamazām veidojās arī lauksaimniecības tehnikas kolekcija, kurā skatāmas kā pavisam primitīvas lauku darbu ragavas, tā jaudīgākas transporta vienības – ugunsdzēšamā un militārā tehnika.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
