Dienas garumā 5. augustā Bauskas novadā un Lietuvas pierobežā filmēšanas grupa no Igaunijas uzņēma sižetu par krieviņiem Bauskas apkaimē. Viesus ar vēsturi un mūsdienu liecībām iepazīstināja vēstures pētnieks Dmitrijs Ščegoļevs.
Apmēram pirms sešsimt gadiem Livonijas ordenis atveda uz Bausku karagūstekņus no Novgorodas apgabala, kurus vietējie nosauca par krieviņiem. Par šī vārda izcelsmi ir dažādas teorijas, bet vēsturnieki vērtē, ka atvestie bija no votu un ižoras tautām un piederēja pie somugru valodu grupas.
Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem Igaunijā biedrības interesējas par savām somugru brāļu ciltīm. Interese ir saglabājusies simts gadu garumā, un Igaunijas televīzijā tapusi jau trešā raidījumu sezona «Mūsu ciltis», filmēšanas grupa šogad viesojās arī Latvijā. Vispirms apmeklēja lutus Ludzas novadā un 5. augustā viesojās Bauskas novadā, kur interesējās par krieviņiem.
«Pēdējos cilvēkus, kas vēl runāja krieviņu valodā, 1846. gadā satika somu zinātnieks Šēgrēns, kurš pierakstīja valodas paraugus. Krieviņu votu izcelsmi 1871. gadā pierādīja Vīdemans. Pēdējās pāris desmitgadēs par viņiem ir bijusi ievērojama interese un pat radusies krieviņu kustība, kur viens no vadītājiem ir baušķenieks Dmitrijs Ščegoļevs, kurš radīja krieviņu karogu. Iespējams, ka arī dzejnieks Rainis un prezidents Kārlis Ulmanis bijuši krieviņu izcelsmes. Par to visu uzzināsim Igaunijas televīzijas seriālā «Mūsu radinieki» rudenī,» stāsta Jāks Prozess no Igaunijas.
Apmierināts par šo interesi ir D. Ščegoļevs: «Te mums ir kārtējais pierādījums tam, ka mērķtiecīgs un kvalitatīvs darbs nes satriecoši labus rezultātus. Krieviņu aktivitātes ir pamanītas.»
Bauskas novadā notika vairākas tikšanās. Bārbelē tikās ar Iritu Vimbu, Latvijas folkloras biedrības pārstāvi, kas darinājusi vēsturiski atjaunoto krieviņu tautas tērpu. «Vaidelošu» saimniecībā Daira Jātniece gatavoja pusdienas pēc krieviņu receptēm.
Apmeklēja Jaunsaules baznīcu. «Teikšu, ka Jaunsauli var pasludināt par krieviņu garīgo centru Latvijā,» vērtē D. Ščegoļevs.
Gailīšu pagasta Uzvarā, Miķeļa lauku sētas senajā vidē bija tikšanās ar vienu no krieviņu pēctecēm – Ausmu Saukumu, kurai 2. augustā apritēja 90 gadi. Turpinājumā bija izbrauciens un tikšanās Žeimē Lietuvā. «Žeimes muzejā tikās Latvijas un Lietuvas krieviņu pēcteces – Ausma Saukuma no Bauskas puses un Violeta Tuomaite no Žeimes. Tas bija aizkustinošs brīdis,» saka vēstures pētnieks.
«Mēs esam interesanti visai pasaulei ar šo tēmu. Uzmanība ir pievērsta diezgan liela, aicina arī konferencēs uzstāties. Bauskas novadā pašlaik par krieviņiem informācijas ir maz. Ir norāde Bauskas pilī, kas arī bija mana iniciatīva, un otra ir Žeimē, viņu muzejā. Žeimes muzejs ir atsaucīgs šādām aktivitātēm. Kopā ar Lībiešu institūtu plānojam Latvijas somugru festivālu. Top grāmata. Meklēju krieviņu pēctečus – ja ir kādas atmiņas vai informācija, ko varētu publicēt grāmatās, aicinu dalīties ar savu stāstu,» mudina D. Ščegoļevs.
