Iestādītos gurķu stādus vagās apēduši, redīsus tāpat, ķērušies klāt pie zemenēm, kāpostiem, puķēm, praktiski pie visa, kas ir zems, Spānijas kailgliemežu postu uzskaita baušķeniece Kristīne. Viņa norāda, ka kaimiņiem situācija līdzīga.
Spānijas kailgliemezis dārzos sastopams no pavasara līdz pat decembrim, bet visaktīvāk tas darbojas no jūnija līdz septembrim, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes apkopotā informācija. Visvairāk kailgliemezim patīk mitras vietas, tāpēc lielākā gliemežu aktivitāte novērojama rītos, vakaros un pēc nokrišņiem.
Iecavas pagasta dārzniece Sarmīte Avota norāda, ka, lai mazinātu kailgliemežu skaitu, pirmām kārtām jākopj teritorijas, jāpļauj un jānovāc zāle. Tiem patīk mitrums un ēna, tāpēc šogad tie ir īsta sērga.
“Kailgliemežus var salasīt, tikai jāvelk cimdi, jo sekrētu grūti nomazgāt. Var likt alus lamatiņas, kaisīt sāli vai sodu. Visefektīvākās ir ķīmiskās granulas, kas nopērkamas veikalā. Šis līdzeklis nav kaitīgs dzīvniekiem, jo dzelzs sulfāts izšķīst un sadalās augsnē. Ja līdzekli izkaisa pie dārza robežām, daļēji var to nosargāt. Tomēr, piemēram, Iecavas parkā grūti cīnīties. Nopļaujam zāli gar celiņiem, nokaisām ar pretlīdzekli, bet nedrīkstam to bērt 10 metrus no upes krasta, un tieši tur ēnā un mitrumā kailgliemežu ir visvairāk,” stāsta S. Avota.
Viņa atzīmē, ka tagad ir īstais laiks tos apkarot, jo drīz sāks dēt olas. “Tā ir tik liela problēma dārzkopjiem un zemniekiem, ka būtu jārisina valsts mērogā un visiem vienlaikus. Arī kaimiņiem visiem kopā jācīnās, lai nebūtu tā, ka viens savu dārzu kopj, bet blakus cits kaimiņš nepļauj un no viņa teritorijas kailgliemeži izplatās,” uzskata S. Avota.
Īslīciete Evita Novicka pirms gada portālā manabalss.lv rosināja iedzīvotāju balsot par Spānijas kailgliemeža iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā.
“Pēc iniciatīvas process sakustējās. Bija paredzēts izstrādāt Latvijas invazīvo sugu sarakstu un līdz ar to arī apkarošanas pasākumu plānu. Spānijas kailgliemezis jau sen ir Eiropas invazīvo sugu sarakstā, bet Latvijā – nav. Iekļaujot to šajā sarakstā, atbalstu varētu iegūt dažādi projekti šī kaitēkļa apkarošanai. Taču šobrīd, cik noskaidroju, process ir iestrēdzis Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Izskatās, ka tas velkas gliemeža ātrumā. Arī no pašvaldības puses ir tikai bukleti, bet nav reālu pasākumu,” pauž E. Novicka.
Viņa pati dzīvo lauku mājā un apkārtējā teritorijā kailgliemežu ir ļoti daudz. “Jau aizvakar, vakar lasīju, katru reizi salasu vismaz pa tūkstotim. Daru to vakaros un tad, lai interesantāk, skaitu. Pagājušogad arī ļoti cītīgi lasīju. Gribu pat apstrīdēt internetā atrodamo informāciju, ka indivīdi, kas dējuši olas, pa ziemu aiziet bojā. Jo jau pavasarī ir sprīdi gari gliemeži. Tik ātri taču viņi nevarētu izaugt.
Šobrīd esmu pasūtījusi speciālo līdzekli šo gliemežu apkarošanai, mēģināšu arī to. Citādi vienīgais efektīvais apkarošanas veids līdz šim bijis mehāniska nolasīšana,” pieredzē dalās E. Novicka.
Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Launerte apliecina, ka invazīvās svešzemju sugas, tostarp Spānijas kailgliemeži, rada arvien nopietnākus draudus Latvijas dabai. Lai mērķtiecīgi stātos pretī izaicinājumiem, Zemgales plānošanas reģions (ZPR) uzsācis jaunu, nozīmīgu pārrobežu sadarbības projektu “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām” (INVAGO). Tā mērķis ir tuvāko divu gadu laikā rast efektīvus risinājumus cīņai ar šīm sugām, vienlaikus stiprinot gan vietējo speciālistu zināšanas, gan sabiedrības spējas tās veiksmīgi kontrolēt un ierobežot.
A. Launerte pastāstīja, ka projekts uzsākts 2025. gada martā. Šobrīd notiek aktīvi sagatavošanās darbi, tostarp iepirkumu procedūras tehnikas un aprīkojuma iegādei pilotaktivitātēm. Tuvākajā laikā paredzēts veikt arī invadēto platību īpatsvara novērtējumu pilotteritorijās – augiem tas notiks attālināti ar drona palīdzību.
“Lai gan Spānijas kailgliemezis ir aktuāla problēma daudzviet, “INVAGO” projekta ietvaros šīs sugas ierobežošanai Zemgalē paredzētas pilotaktivitātes Jelgavas novada Bērvircavā (pilotaktivitātes notiks arī Biržu un Pakrojas rajonu pašvaldībās Lietuvā). Metodoloģiju katrai pilotteritorijai izstrādās piesaistīti sertificēti speciālisti. Ierobežošanā tiks izmantotas gan mehāniskās, gan ķīmiskās metodes, izmantojot projektā iegādāto tehniku un aprīkojumu. Bērvircavā, piemēram, plānots ierobežošanu veikt ar regulāru teritorijas pļaušanu. Noslēdzoties šīm aktivitātēm, projekta ietvaros tiks nodrošināta pieredzes un zināšanu pārnese starp visiem partneriem, izvērtējot pielietoto metožu efektivitāti un izmaksas. Līdz ar to šī pieredze nākotnē varēs tikt izmantota arī citviet, tostarp Bauskas novadā,” informē A. Launerte.
Viņa akcentē, ka sadarbība ar Lietuvas partneriem ir būtiska projekta sastāvdaļa. Tā tiek īstenota, veicot kopīgas pilotaktivitātes un nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu par labākajām invazīvo sugu ierobežošanas metodēm un to efektivitāti. Lai veicinātu zināšanu pārnesi, katrā pilotteritorijā, tostarp Lietuvā, tiks organizēti praktiski demonstrācijas pasākumi, kuros piedalīsies visu partnerorganizāciju pārstāvji. Tas ļaus salīdzināt dažādu metožu pielietojamību pierobežas teritorijās.
Savukārt Bauskas novada teritorijā paredzētas pilotaktivitātes Puķu spriganes un Kanādas zeltslotiņas ierobežošanai Brunavas, Vecsaules un Rundāles pagastos, kā arī Iecavā, kopumā aptverot apmēram 1,8 ha lielu platību. Plānots, ka ierobežošanas pasākumi notiks divās secīgās veģetācijas sezonās – 2025. un 2026. gadā (vasarā/rudenī).
Iepriekš Bauskas novada pašvaldība noteiktās teritorijās izvietoja granulas, lai ierobežotu invazīvās sugas izplatību. Šobrīd gan Bauskā, gan Iecavā vairākās vietās gājēju taciņas pilnas ar glumekļiem, kas palikuši pāri no samīdītajiem gliemežiem, un jauni lien no visām malām.
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs norādīja, ka iepriekš bijuši mēģinājumi no pašvaldības puses iesaistīties kailgliemežu apkarošanā, iegādāties aizsardzības līdzekļus, kas lielajos iepakojumos brīvā tirgū nemaz tā nav pieejami.
“Tad no iedzīvotājiem saņēmām tikpat neapmierinātus iesniegumus kā šis, bet ar pretēju ieteikumu, ka indēšana traucē viņu mājputniem un tamlīdzīgi. Esmu uzdevis vides speciālistam kopā ar citu pašvaldību speciālistiem analizēt, kur ir problēmas, un atrast labākos cīņas paņēmienus. Nākamnedēļ ceru, ka varēsim turpināt tēmu. Taču mesties akcijā un bērt visās malās indi – noteikti tā nedarīsim, nekonsultējoties ar vides speciālistiem par iespējamiem labākajiem risinājumiem,” tā I. Romānovs.
Papildina Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks: “Vecāki iebilst, kad mēs gar parka taciņām izpļaujam un izberam granulas. Mātes pauda, ka bērni tās ņem mutē, bija protesti. Skatīsimies, kāda nostāja un prakse būs Latvijā, ko mēs varam pieņemt.”
ĪSA SPĀNIJAS KAILGLIEMEŽA (Arion vulgaris) VIZĪTKARTE:
* KĀ ATPAZĪT SPĀNIJAS KAILGLIEMEZI? Šis bezmugurkaulnieks ir no 7 cm līdz 14 cm garš; ķermenis plats un nedaudz saplacināts; krāsa variē no brūngani pelēkzaļas līdz oranžai; pēda ir balta vai pelēcīga un to klāj gļotas; uz ķermeņa virsmas labi saskatāmi izcilnīši.
* Spānijas kailgliemezim pašlaik ir vislielākā ēstgriba, jo jāpagūst sasniegt dzimumbriedumu, lai jau jūnija beigās sāktu dēt olas.
* Vienā reizē tas izdēj 20 – 30 olas, vienā sezonā – 400!
* Dzīvo vienu gadu. Pieaugušie īpatņi rudenī, pēc olu izdēšanas, iet bojā.
* Olas dēj mitrās vietās vai komposta kaudzēs. Tās attīstās 3,5 – 5 nedēļās. Nepieaugušie gliemeži pārziemo zemsedzē, komposta kaudzēs, malkas kaudzēs, zem dēļiem u.c. priekšmetiem.
* Spānijas kailgliemeži ir aktīvi vakarā, naktī un no rīta. Barojas ar dažādiem lakstaugiem.
Dienā tie uzturas ēnainās un mitrās vietās zem krūmiem, dēļiem un citiem priekšmetiem. Lietainā un siltā laikā aktīvi arī dienā.
SEPTIŅAS CĪŅAS METODES
* Lasīšana ar rokām un iznīcināšana. Tā ir visefektīvākā metode. Jānolasa ar rokām vēlu vakarā, krēslai iestājoties, vai agri no rīta (kad kailgliemeži ir aktīvi) un jāiznīcina – pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10 % vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi jāsadedzina vai jāievieto vārāmā sāls šķīdumā.
* Lamatu un slazdu ierīkošana. Teritorijā var ierīkot gliemju lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstošiem augiem, suņu un kaķu sauso barību, kombinēto lopbarību.
Var ierīkot arī slīcināšanas slazdus – augsnē līdz tās virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu — 1 % vara (vara sulfāts) vai 10 % vārāmā sāls šķīdums.
* Indēšana ar limicīdiem, vara vitriolu. Atcerieties: izkaisot limacīdu granulas vietās, kur gliemji novēroti visvairāk, jāievēro atbilstoši limacīdu lietošanas un uzglabāšanas noteikumi.
* Speciālu sētiņu uzstādīšana.
* Dārzu ravēšana un augsnes irdināšana.
* Pārdomāta kompostu veidošana vai slēgta tipa komposta tvertņu lietošana. Regulāra komposta kaudzes pārrakšana, it īpaši rudenī, veicinās sadalīšanās procesu un mazinās gliemežu oliņu izdzīvošanu.
* Regulāra zālāju pļaušana un zāles savākšana.
Vislabāk darbojas vairāku metožu kopums.
Kā dabīgi cīnīties ar Spāņu kailgliemežiem? Bez ķīmijas.
Šeit apkopotas dabai draudzīgas metodes:
1. Alus lamatas – vienkāršs trauks ar alu, ielikt zemē līdz malai. Gliemeži tiek pievilināti un noslīkst.
2. Vākšana ar rokām – vakarā vai rīta agrumā, kad tie nāk laukā. Zem lielām lapām, dēļiem, akmeņiem.
3. Kafijas biezumi un olu čaumalas – izkaisi ap augiem. Gliemežiem nepatīk šīs virsmas.
4. Ķiploku izvilkums – novāra ķiplokus, atšķaida un apsmidzina augus. Spēcīga smarža tos attur.
5. Sīpolloki, timiāns, rozmarīns – stādi šos augus starp dobēm. Tie atbaida gliemežus ar smaržu.
6. Daba palīgā – ezīši, vardes, putni un mirdzošie kāpuri – vaboles ir gliemežu plēsēji. Atbalsti viņu klātbūtni! Piemēram, mājas mīlules Indijas skrējējpīles jeb pudeļpīles. Vairāki iedzīvotāji pārliecinājušies, ka putnu klātbūtne strādā labāk par visām iepriekš minētajām metodēm kopā.
7. Nematodes – mikroskopiski tārpiņi, kas dzīvo augsnē un inficē gliemežus. Efektīvi, nekaitīgas.
8. Barjeras – vara lente, diatomīts, koka pelni. Tie neļauj gliemežiem pārkļūt pāri līdz augiem.
Atceries: daudzi noderīgie kailgliemeži (piemēram, leoparda gliemezis) ēd tieši Spāņu kailgliemežu olas! Neiznīcini visus – dabai ir savs līdzsvars!
