Lai iepazītos ar Bauskas novada tūrisma nozarē notiekošo, Bauskas tūrisma informācijas centrs (TIC) otrdien, 15. februārī, rīkoja informatīvo sanāksmi.
Kā uzrādījās «Zoom» vietnē, sanāksmē piedalījās 45 dažādu jomu pārstāvji – gan tūrisma uzņēmēji, gan valsts un pašvaldības tūrisma objektu pārstāvji, gan deputāti un pašvaldības darbinieki.
Sanāksmes gaitā tika sniegta bagātīga informācija par plānotiem un jau pabeigtiem tūrisma vides attīstības projektiem, par uzņēmēju iespējām iesaistīties gan mācībās, gan līdzfinansējuma saņemšanā, gan svētku notikumos. Bija nozares vājo un stipro pušu, draudu izvērtējums, kā arī tika skatītas attīstības iespējas tūrismā Bauskas novadā. Pakalpojumu sniedzēji diskutēja, pauda idejas, kā labāk sadarboties, kā attīstīt piedāvājumus laikā, kad nav aktīvā sezona.
Apmeklētāju skaita kritums novada tūrisma objektos 2021. gadā pret 2020. gadu – 15%
Tieši 15.februārī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publiskoja datus – 2021. gadā Latvijas tūristu mītnēs par 38 % mazāk ārvalstu viesu, bet par 16 % vairāk vietējo klientu nekā tas bijis 2020. gadā. Tendences līdzīgas arī Bauskas novadā, par tām informēja Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas TIC vadītāja. Viņa sniedza statistikas datus, kā arī iepazīstināja ar uzņēmēju aptaujas anketās pausto viedokli par problēmām un to risinājumu apkopojumu.
Kopējais apmeklētāju skaita kritums novada tūrisma objektos 2021. gadā pret 2020. gadu – 15%: Bauskas pilī -17%; Rundāles pilī -16,8%; Bauskas motormuzejā – 28%; Bauskas muzejā – 72%; Bauskas TIC – 50%. Apmeklētāju skaita samazinājums 41 – 72% apmērā bijis trīs objektos; pieaugums +11 % divos objektos, kas ir āra teritorijas.
Anketēšanā piedalījās 35 Bauskas novada tūrisma jomas uzņēmēji. Pagājušo gadu salīdzinājumā ar 2020. gadu kā sliktāku vērtēja 42,9%, kā labāku – 28,6% un vērtējumu «nekas nav mainījies» sniedza 22, 9% respondentu. No aptaujas citētie iemesli tam, kāpēc situācija pasliktinājusies: «Cilvēku maksātspējas pasliktināšanās, ierobežojumi sakarā ar «Covid-19». Nebija tūristu grupas – nav ārvalstu tūristu. Bizness šobrīd beidzies.»
Populāra apskates objekta «Ausekļu dzirnavu» īpašnieks no Bārbeles Mārtiņš Mediņš dalījās pieredzē, kā ar «Covid-19» ierobežojumiem var sadzīvot. Nepārkāpjot likumus un ievērojot noteikumus, tāpat varējuši maijā Sējas svētkus un gadatirgu sarīkot – līdz 20 tirgotājiem taču drīkstēja būt. Uzņēmējs jau tāpēc ir uzņēmējs, lai prastu pārvarēt birokrātiskos šķēršļus, atzīst M. Mediņš. Jau rudenī sākuši un turpina tūristiem piedāvāt tēju, kafiju, pankūkas, ēdamo gan iepriekš jāpiesaka. Dzirnavu apmeklētājiem ļoti patīkot šī uzēšana, un par mielastu iekasētā nauda pat kompensējusi ieņēmumus, kas sarukuši sakarā ar tūristu skaita kritumu objektā.
«Tas, kas daudzviet pietrūkst, arī Bauskas pilskalnā varētu tēju ar pīrādziņiem piedāvāt tiem, kas tur no kalniņa slidinās ziemā,» ieteica uzņēmējs Normunds Barkāns. Savukārt Mārtiņa Mediņa ieskatā tā jau arī ir viesmīlība – „Lai vienmēr būtu katlā silta putra un krāsnī silti pīrāgi!” Tika gan minēts, ka šādai tirdzniecībai atļauju saņemšana esot jāvienkāršo, ko domes vadība solīja, jo pašvaldība izstrādājot noteikumus, kuri atvieglos atļauju saņemšanu, nekavējot uzņēmējdarbību.
Bauska nepiesaista tūristu
Atsevišķa tēma uzņēmēju stāstā ir par Bausku, kas nav pilsēta kompleksai tūristu piesaistīšanai. Te kādas ēdināšanas uzņēmuma pārstāves rakstītais: «Ja Bauskā nav, ko ģimenei padarīt, tad vismaz, lai ir jauka vieta, kur vienkārši atbraukt paēst. Un apkārtējās pilsētas neļauj atslābt. Esmu guvusi priekšstatu par to, ko dara citi ēdināšanas uzņēmumi apkārt. Un ir ļoti smagi apzināties, ka uz pavasari mūsu kaimiņu pilsēta Jelgava ir veikusi lielus pasūtījumus, lai pilnveidotos. Ir ļoti smagi dzirdēt, ka bagāti rīdzinieki veic lielas investīcijas Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā. Un kādēļ to ir smagi dzirdēt? Jo Bauska ir tik nepievilcīga, tik nabaga, ka nevienam investoram tā nav interesanta un izdevīga. Bauska nepiesaista tūristu. Un nevajag teikt, ka Rundāles pils ir Bauska.»
Sanāksmē uzņēmēji minēja piemērus, ka nesezonas laikā Bauska grimst tumsā, viesnīcu klientus vakarā bail kaut kur sūtīt pastaigā – ja nu vienīgi līdz policijas ēkai vai «Statoil». Tika pausts, ka Ziemsvētku laikā Korfa dārza izgaismojums bija jauks, bet nācis pārāk novēloti. Iepriekšējas informācijas trūkums liedzis paspēt piesaistīt viesus no citām vietām un Lietuvas. Kultūras centra vadītājs Jānis Dūmiņš iebilda – „Šis bija pasākums baušķeniekiem, uz lampiņām neviens pie mums no Daugavpils nebrauks.» Viņš arī rosināja, ka tūrismu varētu attīstīt arī ar sporta pasākumiem Bauskā, nevajag centrēties tikai uz kultūru. Atpūtas kompleksu «Rožmalas» pārstāvošais Arnis Burmistris gan minēja Latvijas pilsētu piemērus, kad tieši „uz lampiņām” brauc no Latvijas otras malas, kā nedēļu garumā šoziem uz Ogri. „Tur gājēju ielā kafejnīcas „rullēja” ne tikai nedēļas nogalēs, bet arī darbdienās, jo cilvēkiem bija, ko redzēt, un piedāvājums bija ilgtermiņā, kas ir svarīgi uzņēmējiem.»
Tūrisma nozarē strādājošie kā vājās puses biznesam novadā minējuši Rīgas tuvumu, kas mazina viesu skaitu naktsmītnēs; ja Bauskā nav divas dienas, ko darīt, tad te nav jēgas nakšņot – dodas uz Rīgu vai citur. Ļoti kavē uzņēmējdarbības attīstību sliktā ceļu infrastruktūra – velotūrisms, piemēram, Vecumnieku apkaimē neattīstās, jo bedrainie un putekļainie grantsceļi atbaida. Tāpat pie vājajām pusēm tiek minēts aktivitāšu trūkums novadā un neattīstītā uzņēmēju savstarpējā sadarbība. Sanāksmes gaitā tika saukti dažādi varianti iespējamai turpmākās sadarbības veicināšanai – gan tūrisma pakalpojumu sniedzēju tikšanās, gan vairāku objektu kopīgi veidoti piedāvājumi.
Projekti attīstībai un jaunumi
Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente informēja par projektiem tūrisma attīstībai novadā. Šogad jāpabeidz Bauskas pils nogāzes stiprināšanas darbi un pils muzejs arī turpina strādāt projektā «Vēsturiskais ceļš: Raudondvare – Bauska», kur meistardarbnīcu un koncertu piedāvājums plānots tieši laikā, kad nav aktīvā tūrisma sezona. Svitenes muižas kungu namam tiek klāts jauns jumts, un Vallē plānots nomainīt lubiņu jumtu aktieru un režisoru Amtmaņu muzejmājai «Zvanītāju Bukas». Tiek izstrādāti interaktīvi risinājumi Mežotnes pilskalna popularizēšanai; Skaistkalnē attīsta «Geotour» projektu ar piedāvājumiem zaļajā izzinošajā tūrismā un top ekspozīcija par karsta kriteņu veidošanās procesu. Turpinās Mežotnes baznīcas atjaunošanas 2. kārtas darbi. Rundālē sāksies kādreizējās piena savākšanas punkta ēkas pārbūve, te paredzēts iekārtot tūrisma informācijas punktu, izstāžu zāli, telpas tūrisma uzņēmējiem.
Sanāksmē dalībnieki informēja arī par jaunumiem un iespējām savos objektos. Restorāna “Mūza” un viesnīcas “Bauska Rija Hotel” pārstāve Gunita Savicka-Kopilova aicināja kolēģus piedāvāt fotoattēlus, kas stāstītu par saviem tūrisma objektiem un ko izliktu viesnīcā ekspozīcijā. Viesu interesi iepriekš raisījusi fotoizstāde ar Bauskas vecpilsētas skatiem. Tūristi vaicājuši, kur katrs objekts dabā atrodams un apskatāms, un šis ir viens no veidiem, kā ekskursantus mudināt doties varbūt iepriekš neplānotos maršrutos.
2022. gads Rundāles pils muzejā tiks aizvadīts jubilejas zīmē – 2. janvārī apritējuši 50 gadi kopš patstāvīga muzeja dibināšanas, informēja pils muzeja komunikācijas galvenā speciāliste Ilze Kusiņa. «Īpašu dāvanu muzeja piecdesmitgadē piedāvājam laulātajiem pāriem, kuri 2022. gadā svin zelta kāzas – atzīmē 50 laulībā pavadītus gadus. Muzeja kasē, uzrādot laulību reģistrācijas apliecību, pāriem tiks piešķirta ievērojama atlaide pamatekspozīcijas apskatei,» sacīja I. Kusiņa. Viņa arī informēja, ka Dārza svētki šovasar noritēs nedaudz citādāk – ar baroka operu vakarā Zaļajā teātrī un uguņošanu noslēgumā.
Tika minēti arī citi jaunumi, gūta informācija par vairāku svētku norisēm, piemēram, 28.maijā gaidāmi svētki Svitenes muižā, uz kuriem ielūgs grāfiene Cecīlija, savukārt 18. jūnijā – Mežotnes pilskalna svētki.
Bauskas novada tūrisma galamērķa IESPĒJAS, ko saredz šīs nozares pārstāvji:
· Attīstīt lauku tūrismu visā novadā, uzlabot ceļu kvalitāti, lai būtu iespēja nokļūt līdz objektiem.
· Maz izmantots upju un ezeru potenciāls, tālab jāattīsta publisko peldvietu infrastruktūra Bauskā un novadā.
· Bauskai jāpiestrādā daudz vairāk pie kvalitatīvām izklaides un atpūtas iespējām, lai Bausku un novadu jau kopumā izvēlētos kā tūrisma galamērķi.
· Paplašināt aktīvās atpūtas iespējas ģimenēm ar bērniem, kā arī nakšņošanas iespējas lauku īpašumos. Pārorientēt vietējos tūrisma galamērķus kā lielo lauksaimniecības uzņēmumu “piedevu” ar labāku kvalitāti. Tas nodrošinātu ilgtspēju.
· Vairāk sadarbības starp uzņēmējiem un objektiem un, veidojot tūrisma maršrutus, neaizmirst par “mazajiem”.
· Multikulturāls un multikonfesionāls reģions ar savu garšu, skatu un plašām iespējām “padzīvot” zemgaļu, krieviņu, ebreju, krievu, lietuviešu, ukraiņu un moldāvu kultūrās, kas Bauskas novadā ir pārstāvētas. Tāpat var tūristiem piedāvāt „kolhozu romantiku” u.c.
· Kļūt aktīvākiem un redzamākiem sociālajos tīklos.
· Ņemot vērā ka ļoti aktuālas ir visāda veida digitālkartes, ir vērts piedomāt un attīstīt šo jomu, piedāvājot interesantas un atraktīvas (uzdevumi) tūrisma kartes, lai būtu ne tikai vienkārša iespēja apskatīt kādus objektus, bet ir kāds uzdevums, kurā var piedalīties visa ģimene.
·Kad mēs katrs individuāli izvēlamies vietu, kur aizbraukt, – mēs domājam par pilsētu. Kura pilsēta mūs pati par sevi piesaista… Un pati pilsēta, nevis novads. Ar ko piesaista pati Bauska? Kāds ir iemesls palikt Bauskas centrā, lai vakarā dotos pastaigā? Bet ikviens no mums var iedomāties pastaigu pa Liepāju, pa Ventspili, Ogri, Jelgavu, pa Kuldīgu. Pa Bausku kaut kā ne… Tūrisma galamērķis ir labs tad, kad mēs gribam aizbraukt uz pašu pilsētu un pilsēta rada vēlmi iepazīt tās apkārtni – novadu. Tātad iespējas radīsies, ja Bauska tiks sakārtota un attīstīta. Iespēja ir vecpilsētas milzīgais potenciāls.
