Parādu apkarošanas algoritms
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs informēja, ka uzņēmums veic vairākas darbības ar parādniekiem. Pirmkārt, BNKS ir izstrādāts iekšējais normatīvais dokuments – instrukcija darbam ar parādniekiem. Otrkārt, strādā parādu administrators, kas koordinē parādu piedziņas lietu virzību. Jūlijā BNKS darbā atgriezīsies arī jurists, kura līdzšinējais pienesums uzņēmumā bija uz jautājuma zīmes, taču tagad viņa pienākumos būs gatavot prasību pieteikumus tiesā un pārstāvēt BNKS tiesvedību procesos.
«Attiecībā uz sadarbību ar parādniekiem ir ieviests īsziņas atgādinājums par parādu esamību. Plānots, ka parādnieki saņems arī tālruņa zvanus, kas informēs par parādu un aicinās to nomaksāt. Tas ir saistīts ar IT risinājumiem un tiks ieviests tuvākajā laikā. Pēc divu mēnešu parāda nesamaksāšanas parādniekam tiek nosūtīts rakstveida uzaicinājums parādu nomaksāt vai slēgt vienošanos par parāda nomaksas termiņa pagarinājumu, ja tāds nepieciešams, argumentējot šo nepieciešamību. Pēc trīs mēnešu nenomaksāšanas tiek gatavots prasības pieteikums tiesai brīdinājuma kārtībā. Vienlaikus tiek iesniegta informācija «Kredītinformācijas birojā». Ja prasības pieteikums brīdinājuma kārtībā tiek noraidīts, tad piedziņa tiek nodota ārpustiesas piedziņas kompānijai. BNKS atklātā konkursā iepirkuma rezultātā nupat ir izraudzījies šo kompāniju – SIA «Paus Konsults»,» pastāstīja I. Romānovs.
Viņš arī skaidroja, ka reorganizācijas gaitā BNKS bijuši daudzi izaicinājumi, tajā skaitā saziņā ar klientiem. Tāpēc lemts par otra valdes locekļa amata izveidi, kura pārziņā būtu šī joma. Līdz ar to, pēc I. Romānova teiktā, risinājumi cīņai ar parādniekiem lielā mērā ir – būtu jāļauj BNKS strādāt.
Reālā parādu piedziņas prakse gan nav pārāk iepriecinoša. BNKS valdes loceklis Dzintars Cāzers norādīja, ka tie ir trīs četri gadi. Taču tikpat iespējams, ka to vispār neizdodas izdarīt.
Kad tiek saņemta informācija no zvērināta tiesu izpildītāja, ka parādu piedziņa nav iespējama, tad cīņa par naudas atgūšanu arī noslēdzas. Neatgūtos parādus BNKS noraksta kā zaudējumus.
I. Romānovs sacīja, ka komunālo maksājumu parādiem esot visai zema prioritāte pārējo parādu sarakstā. Turklāt, kā minēja Dz. Cāzers, ja cilvēks pelna 1000 eiro «uz rokas», tad no viņa nav, ko īsti piedzīt, jo 700 eiro «uz rokas» jāpaliek viņa rīcībā. Līdz ar to šādu gadījumu nav maz, un tie veidojot milzīgu summu no kopējā parāda. Vēl jāpiebilst, ka kaut ko piedzīt var vienīgi no dzīvokļu īpašniekiem, ar īrniekiem ir vēl bezcerīgāk.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
