Pēc pašvaldību vēlēšanām vairākās vietvarās jau pieņemti vai tiek gatavoti lēmumi par vicemēru posteņu paplašināšanu. Dažviet par to notiek sabiedriskā apspriešana, dažviet šāda amata izveides tēriņus pielīdzina skolas uzturēšanas izmaksām. Pašlaik vicemēru skaitam ierobežojumu nav, bet politoloģe rosina diskutēt un noteikt regulējumu, vicemēru skaitu saistot ar pašvaldības lielumu, ziņo sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Visvairāk runāts par trešā vicemēra posteņa izveidošanu Rīgā, to saņēmis “Apvienotā saraksta” politiķis Māris Sprindžuks, solot pievērsties Rīgas un Pierīgas pašvaldību sadarbībai. Pirmajā Rīgas domes sēdē izskanēja, ka vicemēra postenis līdz ar biroja izmaksām būs ap 160 000 eiro gadā. Vienošanos par šī amata izveidi tobrīd vēl topošais Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) skaidroja ar mērķi panākt, lai visi koalīcijas sadarbības partneri jūtas vienlīdzīgi un neviens nekļūtu par mazāko brāli. Kleinbergu apstiprināja ar 34 no 60 deputātu balsīm.
Arī Jūrmalas domē izveidots atsevišķs vicemēra amats pilsētplānošanas un attīstības jautājumos. Tam izraudzīja Romānu Mežecki (Latvijas Zaļā partija). Nebūšot vajadzīga pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis jauno amata vietu skaidroja ar jauna Jūrmalas attīstības plāna izstrādi, par ko Mežeckis būs atbildīgs:
“Sāksim jauna attīstības plāna izstrādi. Tajā risināsim sasāpējušas problēmas – gan meliorācijas jautājumu, gan daudzas citas vajadzības. Tas būs darbietilpīgs process, tāpēc būs priekšsēdētāja vietnieks šajos jautājumos, kurš tos kūrēs politiski un par tiem atbildēs.”
Savukārt opozīcijas deputāts Andris Čuda no Nacionālās apvienības šo lēmumu vērtēja kā vēlmi saviem līdzgaitniekiem radīt posteņus ar papildu atalgojumu.
Saldus novada domē arī būs trīs vicemēra amati. Mēram Mārim Zustam (Latvijas Zaļā partija) tagad ir arī vietnieks uzņēmējdarbības, sabiedrības un nevalstisko organizāciju sadarbības jomā, šajā amatā ievēlēta Kristīna Maslovska (Nacionālā apvienība). Pateicoties tieši diviem deputātiem no Nacionālās apvienības, Zustam izdevās jau trešo reizi tapt ievēlētam par mēru.
Vicemēru amatu skaits no viena līdz diviem palielināts arī Rēzeknes novada domē un Balvu novada domē. Iedzīvotāji lielākoties jauno ieceri neatbalsta, skaidrojot to ar liekiem tēriņiem. Balvu novadā bijušais mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) aplēsis, ka otra vietnieka amata izveidei no pašvaldības budžeta četros gados vajag ap 148 000 eiro, kas pielīdzināms mazas lauku skolas uzturēšanai gadā vai publiskā peldbaseina viena gada uzturēšanai.
Paredzēts arī, ka Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam (“Kopā Latvijai”/”Latvija pirmajā vietā”) būs divi vietnieki un padomnieki, liecina plānotie grozījumi Rēzeknes pašvaldības nolikumā, kas nodoti sabiedrības vērtējumam.
“Paskatījāmies, kas notiek apkārt”
Bauskas novadā pašlaik vēl dažas dienas turpinās publiskā apspriešana par otra vicemēra amata vietas izveidi. Zināms, ka šogad līdz gada beigām tas izmaksātu virs 30 000 eiro, bet nākamgad – 67 000 eiro.
Domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība) stāsta, ka iepriekšējā sasaukumā Aivara Okmaņa vadības laikā bija vicemērs un divatā darba netrūka. Toreiz Nacionālajai apvienībai domē bija liels pārsvars ar vairāk nekā pusi deputātu. Toreiz sprieda, ka nebūtu korekti mēram divi vietnieki. Tagad situācija atšķiroties – vairs nav tik izteikta vairākuma un ir politiska vienošanās sīkāk sadalīt atbildības jomas:
“Esam gana liels novads, piektais lielākais Latvijā.
Paskatījāmies, kas notiek apkārt, un redzējām, ka citos novados ir divi vai trīs vietnieki līdzvērtīgā situācijā. Darba slodzi vēlamies izlīdzināt.
Tāda mums bija panāktā vienošanās ar visām pārējām ievēlētajām partijām un to pārstāvjiem. Protams, ir arī iedzīvotāju pretestība – kā tad tā, tērēsim naudu? Bet ir jāsaprot arī, ka tas nav tikai skaitīties par vietnieku. Ir pietiekami daudz pienākumu un rūpju par visu novadu.”
Savukārt Ogres novada pašvaldības vadība pēc aizvadītajām vēlēšanām sabiedriskajai apspriešanai nodevusi grozījumus Ogres novada pašvaldības saistošajos noteikumos. Tie paredz veidot domes priekšsēdētāja biroju, kurā būtu jaunas algotu darbinieku štata vietas ar mērķi veicināt sadarbību ar iedzīvotāju padomēm. Pret to gan iebilst Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, saucot lēmumu par izšķērdīgu un nesaprotamu laikā, kad valsts līmenī dodas pretējā virzienā, meklējot iespējas mazināt pārvaldes aparātu.
Ieguvumu vai zaudējumu varēs vērtēt tikai pēc laika
Kā šos gadījumus vērtēt? Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka šo lēmumu un uzsvaru pareizību varēs vērtēt ilgtermiņā, savukārt sabiedrisko apspriešanu laikā gūtie argumenti var ietekmēt deputātu lēmumus, lemjot par domes nolikuma izmaiņām.
“Pašvaldības pēc vēlēšanām veido savu pārvaldes mehānismu. Tās ir gan tiesības, gan pienākums veidot tādu pārvaldes modeli, kāds nepieciešams konkrētai situācijai. Un arī iedzīvotāji ne tūlīt varēs vērtēt ieguvumu vai zaudējumu, bet četru gadu ciklā. Šobrīd, dažas nedēļas pēc ievēlēšanas, es noteikti neizdarītu kritiskas piezīmes, ja pašvaldība politiski pieņem lēmumu, kā strādāt tālāk,” atzīmēja Kaminskis. “Arī šajā situācijā sabiedriskā apspriešana ir konsultatīvs materiāls, ko lēmuma pieņēmēji, šajā gadījumā – pašvaldību deputāti – zinās, analizēs. Varbūt ir kādas saprātīgas idejas, kāpēc var vai nevar būt [vairāk vicemēru].”
Līdzīgi vicemēru skaitu paplašināšanu vērtē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”). Arī viņš atsaucas uz likumu “Par pašvaldībām”, kas noteic pašvaldību uzdevumu patstāvīgi izlemt savu vadības struktūru.
Rosina veidot regulējumu vicemēru skaitam
Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka pašlaik nav noteikti rāmji tam, cik daudz vicemēru drīkst būt vienā pašvaldībā. Viņa norādīja, ka pasaulē ir piemēri ar dažādiem regulējumiem, kur ir no viena līdz pat 30 pašvaldības vadītāja vietniekiem. Tomēr pats svarīgākais būtu saistīt vicemēru daudzumu ar iedzīvotāju skaitu pašvaldībā. Proti, jo lielāka pašvaldība, jo vairāk vicemēru vajadzīgs. Piemēram, trīs vicemēri Rīgā neesot vērtējams kā pārāk liels skaits.
Vienlaikus politoloģe norādīja, ka vicemēru atalgojumam nevajadzētu būt nesamērīgi lielam. To vajadzētu vērtēt, ņemot vērā pašvaldības budžetu. “Tas prasa samērīgumu un skaidrojumu, kāpēc vajag palielināt vietnieku skaitu,” sacīja Metla-Rozentāle.
Viņa uzsvēra, ka problēma nav vicemēru skaitā, bet tajā, ka trūkst saprotamu noteikumu, ko pašvaldību vadītāji drīkst un nedrīkst darīt.
