Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Bauskas novads kļuvis par vienu no lielākajiem Zemgalē – tajā apvienoti četri līdzšinējie novadi: Bauska, Iecava, Rundāle un Vecumnieki. No labiem kaimiņiem līdz piespiedu laulībām. Tā par reformu ironizē vietējie iedzīvotāji, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Iedzīvotāju skaita ziņā Bauskas novads ir viens no lielākajiem – te dzīvo gandrīz 41 tūkstotis iedzīvotāju. Pirms četriem gadiem gan iedzīvotāju bija vēl vairāk un samazinājums ir par 2 %, kas ir vairāk nekā valstī vidēji.
Bērnu īpatsvars novadā gluži kā Latvijā vidēji – 15,1 %. Apkopotajos datos vienīgais rādītājs, kas Bauskas novadā ir labāks nekā valstī vidēji – skolēnu sekmes.
Pagājušajā mācību gadā novada pamatskolu beidzējiem eksāmenu vērtējumi zemāki par 10 % bija 1,2% eksāmenu. Savukārt rādītājs par iedzīvotāju pāragru mirstību te lielāks nekā Latvijā vidēji.
Bezdarbs Bauskas novadā ataino Latvijas vidējo rādītāju – 4,3 %, taču visi pārējie ekonomiskās attīstības rādītāji ir zem valstī vidējā. Strādājošo vidējā bruto darba samaksa Bauskas novadā ir zemāka – 1258 eiro. Tikai 50 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Un Bauskas novads arī saņem līdzekļus no pašvaldību izlīdzināšanas fonda – 195 eiro par katru iedzīvotāju.
Jautājumu virzība kļuvusi lēnāka; aktuāla lauku ceļu problēma
Pēc 2021. gada reģionālās reformas Bauskas novads kļuvis par vienu no lielākajiem Zemgalē – tajā apvienoti četri līdzšinējie novadi: Bauska, Iecava, Rundāle un Vecumnieki. Pirms reformas cerības bija lielas – uz stiprāku pārvaldi, efektīvākiem pakalpojumiem un vienmērīgāku attīstību. Bet, vai iedzīvotāji jūtas sadzirdēti, un vai reformas solījumi ir piepildījušies?
Pēc reformas daudzi iedzīvotāji, īpaši ārpus Bauskas centra, sacīja, ka viņiem būtiskie jautājumi tiek risināti lēnāk, bet iespēja tieši sazināties ar pašvaldības vadību vai ietekmēt lēmumus kļuvusi sarežģītāka.
“Iecava līdz šim ir bijusi pašpietiekama pilsēta, līdz ar to tā reforma kā tāda lielāku vai mazāku pienesumu, es domāju, ka nav nesusi. Viss ir plūdis pa druskai uz priekšu,” sprieda Iecavas pilsētas konsultatīvās padomes pārstāvis Andris Jaroslavs.
Arī Iecavas pagastā atzina — zudusi tiešāka saikne ar pašvaldības vadību, un vietējo jautājumu virzība kļuvusi lēnāka. Arī ceļu jautājums pagastā esot aktuāla problēma — naudas visam nepietiek.
“Konkrēti tie ir lauku ceļi, lauku ceļu remonts, uzturēšana, jo novads kā tāds ir zaudējis naudu lauku ceļu uzturēšanai apvienošanās dēļ, kopēja novada izveidošanas dēļ. Es runāju par Iecavas bijušo novadu,” sacīja Iecavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Uģis Zāģers.
Skolas direktore: Jūtamies ne tikai uzklausīti, bet arī sadzirdēti
Bauskas novadā pārmaiņas skolu tīkla sakārtošanā esot noritējušas pakāpeniski. Šobrīd kopējais skolēnu skaits novadā ir 6680 bērnu, un arī pirmās klases šogad pildās labi – īpaši Iecavā un Bauskā.
“Man jāsaka, ka mēs esam atraduši veidu, kā sadarboties. Es no savas puses varu teikt, ka mēs nejūtamies pamesti novārtā. Mēs jūtamies uzklausīti. Ne tikai uzklausīti, bet arī sadzirdēti,” teica Pilsrundāles vidusskolas direktore Daiga Saka.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir jauno pedagogu piesaiste – gan kvalitatīvai izglītībai, gan novada attīstībai kopumā.
“Jaunajai novada vadībai noteikti vajadzētu domāt par profesionālās izglītības programmu paplašinājumu, mums noteikti ir jādomā par jaunajiem pedagogiem, par jauno pedagogu ienākšanu skolās, jo šobrīd tiešām pedagogu novecošanās process ir ļoti izteikti jūtams,” atzina Saka.
Turpretī Bauskas novada jaunieši norādīja, ka pēc novadu reformas cerēja, ka lielāks administratīvais resurss nozīmēs arī plašākas iespējas viņiem.
“Šajos četros gados nav izveidojies novads kā viens vesels, un tā droši vien šobrīd ir tā lielākā problēma, ko īstenībā tagad, priekšvēlēšanu laikā, kad mēs organizēsim, vadīsim debates, mēs vēlamies tomēr aktualizēt. Šobrīd man sajūta, ka pašvaldība ir attālinājusies no cilvēka,” pauda biedrības “Laiks jauniešiem” vadītājs Gints Jankovskis.
Jaunieši arī atzina – izpratne par politiku un savu iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā joprojām ir ļoti zema.
“Tā situācija mums, apmeklējot skolas un ikdienā strādājot ar jauniešiem, ir ļoti, ļoti bēdīga. Viņi nevēlas iesaistīties un saka tikai: man vecāki saka, ka viss politikā slikti vai neko nezinu par to, kas vispār ir deputāti, kāpēc jābalso? Tāpat jau es braukšu tūlīt prom,” klāstīja biedrības “Laiks jauniešiem” valdes locekle Elīza Loja.
Jaunieši novadā grib būt uztverti kā pilntiesīgi partneri, nevis pasīvi novērotāji.
Uzņēmēji sagaida no pašvaldības ciešāku sadarbību
Līdzīgi arī uzņēmēji sagaida no pašvaldības ciešāku sadarbību, atbalstu un ilgtermiņa skatu uz attīstību.
“Pārstāvji no iepriekšējiem novadiem katrs velk deķīti uz savu pusi. Domāju, tas būtu pats primārais – ļauties, ieraudzīt lielo bildi, saprast tos plusus, kā mēs varam kļūt efektīvāki un arī jaudīgāki, stiprāki šajā apvienošanās rezultātā,” sacīja Bauskas novada uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.
Uzņēmēji kā prioritātes minēja infrastruktūras sakārtošanu un darbaspēka piesaisti.
Īpaši svarīgs ir dzīvojamais fonds – pieejamu un kvalitatīvu dzīvokļu trūkums kavē jaunu speciālistu piesaisti.
Novadā jau ir uzsākta zemo cenu īres namu būvniecība, taču ar to nepietiks.
“Šobrīd mēs paši risinām dzīvokļu jautājumus apkārtējās pilsētās, lai būtu, kur dzīvot, lai būtu, kur rasties šīm darbarokām, jo Iecavā šobrīd ir ļoti grūti atrast, kur iegādāties vai izīrēt dzīvokli,” atzina Auškāps.
Kultūras joma strukturāli kļuvusi centralizētāka
Pēc novadu apvienošanas kultūras joma strukturāli kļuvusi centralizētāka – katrā bijušajā novadā vairs nav sava kultūras nodaļa, un lēmumi par finansējumu un attīstību galvenokārt tiek pieņemti novada centrā Bauskā. Tas radot sajūtu, ka laukos kultūra atstāta otrajā plānā.
“Dažkārt ir tāda sajūta, ka kultūra ir pēdējais, par ko domāja lielajā novadā. Es saprotu, ka naudas ir nepieciešams daudz kur,
bet mēs tomēr esam latvieši – tā deja, tā dziesma ir tas, kas mūs satur kopā. Un tā amatiermāksla. Tā ir ļoti liela vērtība,”
norādīja Vecumnieku Tautas nama vadītāja Jana Goževica.
Bauskas novadā izaicinājumi paliek uzņēmējdarbības vidē, jaunatnes līdzdalībā un infrastruktūras attīstībā. Nākamajam sasaukumam būs jāstiprina saikne ar kopienām un jāveido vienots novada redzējums.
Šogad pašvaldību vēlēšanās par iekļūšanu Bauskas novada domē sacentīsies astoņu sarakstu 126 kandidāti. Konkurence – zem vidējā jeb 6,6 pretendenti uz vienu krēslu.
